Infekcijas · Baktērijas
Mistērijām apvītās mikoplazmas
Bez šūnu sienas. Izturīgas pret parastajām antibiotikām. Un ļoti negaidītas.
Vēdera patogēni no informācijas viedokļa šķiet kā pastaiga parkā, salīdzinot ar mikoplazmām. Kad sāc tās studēt — priekšā siena: higiēna, maskas, 2 metri, ārsts, antibiotikas. Es pievērsos tēmai arī tāpēc, ka saskāros ar tām ģimenē.
Kas ir mikoplazmas?
Mikoplazmas ir sīkas baktērijas bez šūnu sienas — tikai plāna membrāna. Vienas no mazākajām baktērijām vispār.
Kāpēc tik īpašas?
Parastas antibiotikas iznīcina baktēriju šūnu sienu. Bet mikoplazmai sienas nav — tā ir kā āmurs pret telti. Āmurs ir bezjēdzīgs.
Mycoplasma pneumoniae — izraisa “staigājošo pneimoniju”: tu klepo, bet vēl staigā apkārt.
Personīgā pieredze
Mans dēls (8 g.v.) dabūja M. pneumoniae. Divi mēneši — no rīta slimāks ar temperatūru un klepu, vakaros vesels un enerģijas pilns. Ārsts trīs reizes klausīja plaušas (katru reizi ~15 sekundes). Nekā.
Otrais ārsts (60 EUR vizīte) uzreiz noteica “atipisku pneimoniju”. Azitromicīns 3 dienās izdzenāja mikoplazmas kā nevēlamus viesus no pagraba diskotēkas. Bērns atkal varēja elpot.
Kāpēc mikoplazmas mīl plaušas?
Tās izplatās ar pilieniem klepojot — pielīp pie elpceļu šūnām. Nieres tām neinteresē: tur nav “īstā klimata”. M. hominis savukārt dod priekšroku urogenitālajai sistēmai — katra mikoplazma savā nišā.
Kuras antibiotikas strādā?
· Azitromicīns — bloķē ribosomas (olbaltumvielu rūpnīcu), uzkrājas plaušās. Pirmā izvēle M. pneumoniae.
· Doksiciklīns — alternatīva, bieži efektīva.
· Parastās beta-laktāmu antibiotikas (penicilīns u.c.) — nestrādā (nav šūnu sienas ko iznīcināt).
Starp citu — es riju ķiplokus tonnām un man nekas nelipa.
Puika ķiplokus neēd. Viņam tāda veiksme nebija.
Hronisks klepus vai “staigājoša pneimonija”?
Var pārrunāt diagnostikas un protokola iespējas konsultācijā.
Uzzināt par konsultāciju