No cukura atkarības līdz pilnīgai brīvībai — arī es tur biju.
Sveiks! Es rakstu tev kā bijušais alkoholiķis un cukurholiķis, kurš pats reiz mocījās ar sajātu cukura vielmaiņu. Ja vakaros gribas rīt saldumus, pēc ēšanas lien miegs, sportam nav enerģijas (vai pat nav spēka to sākt), cukura rādītāji ir griestos un ārsts jau runā par medikamentiem vai diabētu — tu esi īstajā vietā. Es biju turpat, bet izrāvos. Tagad es būšu tavs “Terminators”, kas apbruņos tevi ar zināšanām, lai tu pats sevi izglābtu no šī bezcerīgā loka. Seko man, ja gribi enerģiskāku dzīvi!
Dažas tēmas tiks detalizēti aplūkotas turpmākajos rakstos (turpmāk apzīmēts kā TBA — To Be Addressed).
Glikolīze būs tavs sabiedrotais šajā ceļā — vismaz kamēr nerunājam par nopietnākām kaitēm, piemēram, vēzi (TBA). Šoreiz fokusēsimies uz praktiskām lietām, kas savedīs kārtībā tavu cukura vielmaiņu.
“Aizvadītajās sērijās… (kuru nemaz nebija)”
Kad apēd ogļhidrātus, tie zarnās pārvēršas glikozē, nonāk asinīs un sasniedz aknas — galveno “kontrolieri”, kas izlemj: sūtīt glikozi šūnām enerģijai vai pārvērst taukos un uzglabāt riepā ap vidukli. Šūnās sākas glikolīze — process, kas sadala glikozi enerģijā. Uzlabojot glikolīzi, mēs varam mainīt scenāriju: cukurs vairs nekrājas taukos, bet pārtop enerģijā — ne tikai muskuļiem un treniņiem, bet arī smadzenēm, orgāniem un imunitātei. Pirmais solis ir saprast, kā glikoze nonāk šūnās un kas to regulē — insulīna receptori un ar tiem saistītie GLUT transportieri.
Insulīna receptoru tūnings cukura vielmaiņai
Daudziem šķiet, ka insulīns pats “ievelk” cukuru šūnās, bet patiesībā tas ir niansētāks process. Insulīns caur saviem receptoriem dod signālu GLUT transportieriem uzņemt glikozi. Taču šī saziņa bieži sabrūk — galvenokārt hroniska iekaisuma dēļ —, un tad rodas insulīna rezistence. Kad receptori nedarbojas, glikoze paliek asinīs, izraisot paaugstinātu cukura līmeni, kamēr šūnas badojas. Šeit slēpjas pirmā iespēja uzlabot cukura vielmaiņu — insulīna receptoru “uztūnēšana” un aizsardzība. Par laimi, ir praktiski risinājumi, kas tieši mērķē uz receptoriem, lai izrautu tevi no šī cikla.
Praktiski risinājumi insulīna receptoriem
Ir daudz veidu, kā uzlabot cukura vielmaiņu kopumā, bet šeit koncentrēšos uz risinājumiem, kas specifiski darbojas uz insulīna receptoriem — daži no tiem citos posmos varbūt vairs neparādīsies. Lūk, neliels ieskats:
- Inozitols (2–4 g dienā): Pastiprina insulīna receptoru signālus, uzlabojot GLUT transportieru darbību un glikozes uzņemšanu šūnās. Organisms to sintezē pats, bet tam vajag NAD un magniju — deficīts (TBA) var radīt problēmas.
- Hroms (200–1000 mcg dienā): Palielina insulīna receptoru jutību, veicinot efektīvāku glikozes transportu caur hromodulīna starpniecību.
- Vanādijs (1–10 mg dienā): Inhibē fosfatāzes (piemēram, PTP1B), kas izslēdz insulīna receptorus, saglabājot to jutību. Drošs ap 1 mg no uztura bagātinātājiem, bet pie rezistences var mēģināt līdz 10 mg īslaicīgi — piesardzīgi, jo pārmērība var kaitēt.
- Cinks (15–30 mg dienā): Stabilizē insulīna receptoru signalizāciju un mazina fosfatāžu aktivitāti; īpaši noderīgs, ja ir deficīts, kas bieži pavada iekaisumu.
- Litijs: regulē fosfatidil-inozitola ciklu un citus procesus cukura vielmaiņā kas ir cieši saistīts ar insulīna receptoru
Ļoti specifiski risinājumi tālākai izpētei (TBA)
- Insulīna receptoru sensibilizējošie peptīdi (piemēram, Demethylasterriquinone B1 jeb DMAQ-B1): Sintētiska molekula, kas tieši aktivizē insulīna receptoru tirozīnkināzes domēnu, uzlabojot jutību bez plašākas ietekmes uz vielmaiņu; pagaidām eksperimentāla un grūti pieejama.
Insulīna rezistences pazīmes
Šeit ir dažas (ne visas) izteiktas pazīmes, kas liecina par insulīna rezistenci:
1. Papilomas (ādas izaugumi): Mazi, mīksti izvirzījumi uz kakla, padusēm vai acs plakstiņiem — kā nelielas “kārpiņas”. Bieži saistīti ar augstu insulīna līmeni, kas veicina šūnu augšanu, īpaši izplatīti PCOS gadījumā.
2. Tumši ādas plankumi (acanthosis nigricans): Samtaini, tumši plankumi uz kakla, padusēm vai locītavām — āda var justies biezāka vai raupja, klasiska insulīna rezistences zīme.
3. Svara pieaugums: Īpaši ap vidukli, kur tauki uzkrājas vieglāk.
4. Ādas un matu izmaiņas: Sausa, zvīņaina vai taukaina āda; matu izkrišana uz galvas vai tumši matiņi uz sejas (hirsutisms) — bieži PCOS pavadoņi.
5. Tauku uzkrāšanās (lipomas): Mīkstas “bumbiņas” zem ādas, kas sataustāmas kā kustīgi gabaliņi; saistītas ar vielmaiņas traucējumiem.
6. Nogurums un bezmiegs: Hronisks enerģijas trūkums, miegainība vai slikts miegs, jo šūnas nesaņem glikozi.
7. Garīgā migla: Nesavākts prāts, pilns ar riebīgām domām, kas nespēj fokusēties uz skaisto vai svarīgo.
Bonuss: Inozitola un deficītu saite
Inozitolam ir liela nozīme, jo organisms to sintezē pats, bet tam vajag NAD un magniju. NAD (TBA) iekaisuma laikā tiek “apēsts”, un, ja pievienojas magnija deficīts, inozitola ražošana apstājas — ideāls kokteilis rezistencei. Cinka deficītu var redzēt asins testos, hromu, litiju un vanādiju — matu vai ādas testos. Pie aizdomām par rezistenci šos elementus var lietot profilaktiski, bet tomēr “maucot uz aklo” var sabraukt arī auzās. Piemēram litijs spēlē lielu lomu inozitola tēmā un tā deficītā inozitols var kaitēt vairāk.
Kad tev ir insulīna rezistence – tā nav tikai tava cukura vielmaiņas problēma – arī tava smadzene nespēj normāli attīstīties insulīna rezistences laikā – un viens specifisks veids kā tas notiek – fosfatāzes kas salauž insulīna receptorsus salauž arī augšanas faktoru receptorus smadzenēs – un šai situācija tu vari ēst Lions mane cik tu gribi, tam būs 0 efekta! Par šo lietu es aprastīju savā rakstā “Insulīna rezistence ir arī smadzeņu augšanas faktoru rezistence”
Šis ir tikai 1. video no lielas sērijas, kurā mēs iedziļināsimies tikai insulīna receptoros – nevis visā cukura vielmaiņā, bet tieši tajā vietā, kur viss sākas vai nobrūk.
📌 Kā insulīna receptori nosaka, vai tavs cukurs kļūst par enerģiju vai taukiem?
📌 Kas izjauc insulīna receptoru darbību un rada rezistenci?
📌 Konkretas vielas, kas uzlabo receptoru jutību un atjauno signālu šūnām. Ja domā, ka pietiek tikai ar diētu un sportu – tev šokēs, cik daudz citu faktoru ietekmē šo procesu.
💡 Turpmākajos video mēs vēl dziļāk skatīsim specifiskus receptoru uzlabošanas mehānismus, fosfatāžu lomu, augšanas faktoru bloķēšanu un citas nianses, kuras daudzi neņem vērā!