Augu eļļas ir būtiskas mūsu uzturā, taču mūsdienās tās bieži tiek pārstrādātas un izmantotas nepareizās proporcijās. Liela daļa pieejamo augu eļļu nāk no zemas kvalitātes avotiem, piemēram, rūpnieciski pārstrādātiem produktiem, un tikai neliela daļa tiek iegūta no dabīgiem avotiem, piemēram, riekstiem un sēklām. Turklāt, pārmērīgi lietojot augu eļļas, tiek izjaukts to līdzsvars organismā, un tas atstāj negatīvu ietekmi uz šūnu membrānu kvalitāti.
Augu eļļas šūnu membrānās darbojas kā “sensori”, kas ir īpaši jutīgi pret oksidatīvo stresu. Kad šūnas tiek pakļautas oksidatīvajam stresam, tas var izraisīt hronisku iekaisumu, īpaši COX2 iekaisumu. Šis iekaisuma veids aktivizē prostaglandīnu sintēzi, kas stimulē gļotu veidošanos dziedzeros, tostarp gremošanas traktā.
Gļotu veidošanai ir būtiska loma – tās aizsargā mūsu gļotādas un baro mikrobiomam draudzīgās baktērijas, piemēram, Akkermansia muciniphila. Šī baktērija barojas no gļotām un veicina zarnu veselību. Taču, ja COX2 iekaisums ir hroniski paaugstināts, gļotu ražošana kļūst pārmērīga un disbalansēta. Tā rezultātā tiek samazināts Akkermansia daudzums, un patogēnās baktērijas var vieglāk iedzīvoties zarnās, jo gļotas nemainās pietiekami ātri.
Mūsdienu pieeja zarnu veselības uzlabošanai bieži ietver biofilmu un gļotādu šķīdinātāju lietošanu, kas palīdz atbrīvoties no patogēnām baktērijām un uzlabo mikrobioma līdzsvaru.
Teorētiska pieeja zarnu veselības uzlabošanai
Viena no iespējām ir mērķtiecīgi atjaunot Akkermansia muciniphila populāciju, kas dabiski palīdz uzturēt gļotu līdzsvaru un aizsargā zarnu sienu. Tāpat maza deva aspirīna (kas pazemina COX2 iekaisumu) varētu būt noderīga, lai mazinātu hronisko iekaisumu un normalizētu gļotu veidošanos. Jāatzīmē, ka ibuprofēns (ibumetīns) šajā gadījumā nebūtu piemērots, jo tam ir labi pierādīti negatīvi ilgtermiņa defekti uz imunitāti.
Šāda kombinācija teorētiski varētu samazināt nepieciešamību pēc intensīvas biofilmu un mucīna šķīdinātāju lietošanas, vienlaikus uzlabojot zarnu mikrobioma līdzsvaru un vispārējo veselību.